
ekatva–vibhaktasvabhāv māre darshāvavo chhe temān to hun chūkīsh ja nahi, te to hun svasamvedanapratyakṣha vagerethī
pragaṭelā mārā nijavibhāvavaḍe yathārtha ja kahīsh. ane tame te ekatvavibhakta ātmāne tamārā svānubhavathī
pramāṇ karajo. paṇ, hun chhadmastha chhun–sarvagna nathī tethī koī ṭhekāṇe vyākaraṇ vagereno doṣh āvī javā sambhav chhe, jo
tevo koī doṣh āvī jāy to tenī sāme joīne tame aṭakasho nahi.
lakṣhamān na letān, shabdonī vibhakti vageremān ja je aṭakī jāy chhe tene shuddhaātmānun darshan thatun nathī. māṭe
āchāryadev kahe chhe ke he shiṣhya! hun je shuddhātmā darshāvun chhun te tun pramāṇ karaje, ane doṣhane grahaṇ karīsh nahi.
chūkī javānī vāt karī temān shaṅkā nathī paṇ vivek chhe–nirmānatā chhe. e dhyān rākhajo ke chūkī javānī vāt karī
chhe te to vyākaraṇ vagere aprayojanabhūt bābatanī vāt chhe. prayojanabhūt evo je shuddha ātmā tene to hun mārā
nijavibhavathī niḥshaṅkapaṇe darshāvīsh–em āchāryadev kahe chhe. prayojanabhūt vātane mukhya na karatān je jīv
aprayojanabhūt vātane mukhya kare chhe te jīv ā samayasār sāmbhaḷavāno pātra nathī.
bhūmikānī javābadārīnā bhān sahit kahe chhe ke ‘ā samayasār kahenār hun chhadmastha chhun tethī kyāṅk jāṇapaṇānī
bābatamān doṣh āvī jāy to te grahaṇ na karasho paṇ hun je shuddhātmā batāvavā māgun chhun te ja grahaṇ karajo.’
pachhī bhale ‘sarvagna ām kahe chhe, jinavar ām kahe chhe’ –em bhagavānanī sākṣhī āpīne āchāryadev kathan
karashe, parantu bhagavāne kahyun te jhīlyun koṇe? jhīlanār hun to chhadmastha chhun; men mārā gnānamān je jhīlyun te hun kahīsh.
paramāgamanī upāsanāthī, nirbādh yuktinā avalambanathī, parāpar guruonā anugrahapūrvak upadeshathī tem ja
prachur svasamvedanathī mārā ātmāno je nijavaibhav pragaṭyo chhe te samasta nijavaibhavavaḍe hun shuddhātmānun je kathan
karīsh temān to pher nahi paḍe; paṇ kṣhayopashamanā bolamān koī ṭhekāṇe pher paḍī jāy tevo sambhav chhe. to tene mukhya
na karatān shuddha ātmāne ja mukhya karīne tene svasamvedanathī pramāṇ karajo.
bhagavān ām kahe chhe’ em potānī vātane bhagavānanā nāme chaḍāvī daīne je