
adbhut ‘ātmavaibhav’ dekhāḍyo chhe, teno thoḍok namūno jignāsuone
jarūr gamashe. (ātmavaibhav pustak dhīme dhīme chhapāī rahyun chhe.
lakṣhmaṇanī mūrchhā dūr thavā lāgī; tem shalyarahit evī vi–shalyā gnānapariṇati jyān
pragaṭī tyān badhā guṇomānthī mithyāpaṇānī mūrchhā ūtarī gaī ne badhā guṇo svashaktinī
sambhāḷ karatā jāgyā. vishalyā pūrvabhavamān chakravartīnī putrī hatī; ekavār jaṅgalamān
ajagar tene gaḷī gayo; tenun aḍadhun sharīr ajagaranā mukhamān ne aḍadhun bahār hatun.
ajagaranā moḍhāmānthī tene chhoḍāvavā chakravartīe dhanuṣhyabāṇ taiyār karyā, paṇ
vishalyānā jīve tene aṭakāvatān kahyun–pitājī! hun to have bachavānī nathī, mārā khātar
ajagarane na mārasho. ā prakāranā shubh pariṇāmanā phaḷamān te vishalyāne evī r̥uddhi
hatī ke tenā snānanā jaḷanā chhaṇṭakāvathī game tevun viṣh ke mūrchhā ūtarī jāy. ā
vishalyā te lakṣhmaṇanī patnī thanār hatī. jyāre rājā rāvaṇ sāthenā yuddhamān rāvaṇanī
shaktinā prahār vaḍe lakṣhmaṇ mūrchhit thaīne ḍhaḷī paḍyā ne chārekor hā–hākār thaī gayo;
rāmachandra paṇ hatāsh thaī gayā; hanumān vagere moṭāmoṭā vidyādhar rājakumāro paṇ beṭhā
hatā. jo savār sudhīmān āno upāy na maḷe to lakṣhmaṇanā jīvavānī āshā na hatī.
ante koīe upāy batāvyo ke jo ‘vishalyādevī’ nā snānanun jaḷ chhāṇṭavāmān āve to
lakṣhmaṇ bachī jāy. pachhī to tarat ja vishalyāne teḍāvī; te najīk āvatāmvent lakṣhmaṇane
lāgelī rāvaṇanī shakti bhāgī, ne lakṣhmaṇajī potānī shakti sahit jāgyā. tem
chaitanyalakṣhaṇī lakṣhmaṇ evo ā ātmā, te anādithī nijashaktine bhūlīne
mohashaktithī bebhān banyo chhe, paṇ jyān shalyathī virahit evī niḥshalya–niḥshaṅk
shraddhārūpī samyaktvashakti jāgī tyān mohashaktio bhāgī, ne chaitanyalakṣhī bhagavān
ātmā potānī anant