chhe, tevo ja kramathī gnānāvaraṇ ādi āṭhe karmono svabhāv jāṇavo.’’ e āṭh draṣhṭāntathī
prakr̥itibandh jāṇavo.
bakarī, gāy, bhens ādinā dūdhamān jevī rīte be pahor vagere sudhī potānā madhur
rasamān rahevānī kāḷanī maryādā chhe tene sthiti kahevāy chhe, tem jīvanā pradeshomān jeṭalā
kāḷ sudhī karmasambandharūpe sthiti chhe, teṭalā kāḷane sthitibandh jāṇavo.
jevī rīte temanān ja dūdhamān tāratamyapaṇe rasasambandhī shaktivisheṣhane (chīkāsh,
mīṭhāshane) anubhāg kahevāmān āve chhe, tevī rīte jīvanā pradesho upar rahelā karmanā
skandhomān paṇ sukh ke duḥkh devānī shaktivisheṣhane anubhāgabandh jāṇavo. ghātīkarma sāthe
sambandh rākhanārī te shakti vel, kāṣhṭha, hāḍakān ane paththaranā bhedathī chār prakāranī chhe.
tevī ja rīte ashubh aghātīkarma sāthe sambandh rākhanārī shakti nīm, kāḷījīrī, viṣh tathā
hālāhalarūpanā bhedathī chār prakāranī chhe, ane shubh aghātīkarma sāthe sambandh rākhanārī
shakti goḷ, khāṇḍ, sākar ane amr̥utarūp chār prakāranī chhe.
ātmānā ekek pradesh upar siddhonā anantamā bhāgapramāṇ ane abhavya jīvonī
saṅkhyāthī anantaguṇā evā anantānant paramāṇuo pratyek kṣhaṇe bandh pāme chhe, te pradeshabandh chhe.
have, bandhanun kāraṇ kahe chhe. ‘जोगा पयडिपदेसा ठिदिअणुभागा कसायदो
हुंति ।’ yogathī prakr̥iti ane pradesh tathā kaṣhāyathī sthiti ane anubhāgabandh thāy chhe.
एदेसिं भावा तहवि य कम्मा मुणेयव्वा ।।१।।’’ इति दृष्टान्ताष्टकेन प्रकृतिबन्धो ज्ञातव्यः ।
अजागोमहिष्यादिदुग्धानां प्रहरद्वयादिस्वकीयमधुररसावस्थानपर्यन्तं यथा स्थितिर्भण्यते, तथा
जीवप्रदेशेष्वपि यावत्कालं कर्मसम्बन्धेन स्थितिस्तावत्कालं स्थितिबन्धो ज्ञातव्यः । यथा च
तेषामेव दुग्धानां तारतम्येन रसगतशक्तिविशेषोऽनुभागो भण्यते तथा जीवप्रदेश-
स्थितकर्मस्कन्धानामपि सुखदुःखदानसमर्थशक्तिविशेषोऽनुभागबन्धो विज्ञेयः । सा च
घातिकर्मसम्बंधिनी शक्तिर्लतादार्वस्थिपाषाणभेदेन१ चतुर्धा । तथैवाशुभघातिकर्मसम्बंधिनी
निम्बकाञ्जीरविषहालाहलरूपेण, शुभाघातिकर्मसम्बन्धिनी पुनर्गुडखण्डशर्करामृतरूपेण चतुर्धा
भवति । एकैकात्मप्रदेशे सिद्धानन्तैकभागसंख्या अभव्यानंतगुणप्रमिता अनंतानंतपरमाणवः
प्रतिक्षणबंधमायांतीति प्रदेशबंधः । इदानीं बंधकारणं कथ्यते । ‘‘जोगा पयडिपदेसा
ठिदिअणुभागा कसायदो हुंति ।’’ योगात्प्रकृतिप्रदेशौ, स्थित्यनुभागौ कषायतो भवत इति ।
१ ‘शक्तिभेदेन’ इति पाठान्तरं
saptatattva-navapadārtha adhikār [ 105