āvās ādi shāstramān kahyā pramāṇenān anek āshcharyovāḷo mahāmeru nāmano parvat
videhakṣhetranī madhyamān chhe. te ja jāṇe hāthī hoy tem te meruparvatarūpī hāthīmānthī uttar
dishāmān be dāntanā ākāravāḷā be parvato nīkaḷyā chhe, temanun nām ‘be – gajadant’ chhe,
teo uttar bhāgamān je nīlaparvat chhe temān joḍāyelā chhe. te be – gajadant parvatanī vachche
je trikoṇākār uttam bhogabhūmirūp kṣhetra chhe, tenun nām ‘uttarakuru’ chhe. tenī vachamān
meruparvatanī ishān dishāmān shītā nadī ane nīl parvatanī vachche paramāgamamān varṇavel
anādi – akr̥utrim, pr̥ithvīkāyik jambūvr̥ukṣha chhe. te ja shītā nadīnā banne kinārā upar
yamakagiri nāmanā be parvat jāṇavā. te be parvatathī dakṣhiṇ dishāmān thoḍe dūr jatān shītā
nadīnī vachche thoḍe thoḍe antare padma ādi pāñch hda chhe. te hdonān banne paḍakhe
lokānuyoganā vyākhyān anusār, suvarṇa ane ratnamay jin chaityālayothī shobhatā das
das suvarṇaparvato chhe. evī ja rīte nishchay - vyavahār ratnatrayanā ārādhak uttam pātrone
param bhaktithī āpelā āhāradānanā phaḷathī utpanna tiryañch ane manuṣhyone chakravartīnā
bhogasukhathī paṇ adhik evun, vividh prakāranun pañchendriyasambandhī bhogonun sukh — ke je
(bhogasukh) svashuddhātmānī bhāvanāthī utpanna thatā, nirvikār, sadā ānand jenun ek
lakṣhaṇ chhe; evā sukhāmr̥utanā rasāsvādathī vilakṣhaṇ chhe evun bhogasukh — āpanārān
jyotiraṅg, gr̥uhāṅg, dīpāṅg, tūryāṅg, bhojanāṅg, vastrāṅg, mālyāṅg, bhājanāṅg, bhūṣhaṇāṅg
ane rāg tathā mad utpanna karanār rasāṅg nāmanān das prakāranān kalpavr̥ukṣha bhogabhūminā
विदेहक्षेत्रमध्ये महामेरुर्नाम पर्वतोस्ति । स च गजो जातस्तस्मान्मेरुगजात्सकाशादुत्तरमुखे
दन्तद्वयाकारेण यन्निर्गतं पर्वतद्वयं तस्य गजदन्तद्वयसंज्ञेति, तथोत्तरे भागे नीलपर्वते लग्नं
तिष्ठति । तयोर्मध्ये यत्त्रिकोणाकारक्षेत्रमुत्तमभोगभूमिरूपं तस्योत्तरकुरुसंज्ञा । तस्य च मध्ये
मेरोरीशानदिग्विभागे शीतानीलपर्वतयोर्मध्ये परमागमवर्णितानाद्यकृत्रिमपार्थिवो जम्बू-
वृक्षस्तिष्ठति । तस्या एव शीताया उभयतटे यमकगिरिसंज्ञं पर्वतद्वयं विज्ञेयम् ।
तस्मात्पर्वतद्वयादक्षिणभागे कियन्तमध्वानं गत्वा शीतानदीमध्ये अन्तरान्तरेण पद्मादिह्द-
पञ्चकमस्ति । तेषां ह्दानामुभयपार्श्वयोः प्रत्येकं सुवर्णरत्नमयजिनगृहमण्डिता लोकानुयोग-
व्याख्यानेन दश दश सुवर्णपर्वता भवन्ति । तथैव निश्चयव्यवहाररत्नत्रयाराधकोत्तम-
पात्रपरमभक्तिदत्ताहारदानफलेनोत्पन्ननां तिर्यग्मनुष्याणां स्वशुद्धात्मभावनोत्पन्ननिर्विकारस-
दानन्दैकलक्षणसुखामृतरसास्वादविलक्षणस्य चक्रवर्त्तिभोगसुखादप्यधिकस्य विविधपञ्चेन्द्रिय-
भोगसुखस्य प्रदायका ज्योतिर्गृहप्रदीपतूर्यभोजनवस्त्रमाल्यभाजनभूषणरागमदोत्पादकरसांगसंज्ञा
142 ]
br̥uhad – dravyasaṅgrah