116 ]
iṣhṭopadesh
[ bhagavānashrīkundakund-
kāraṇo prati lokamān (duniyāmān) paṇ anādar dekhāy chhe. kahyun chhe ke —
jemanun man shānti sukhathī sampanna chhe tevā (mahāpuruṣhone) bhojan paṇ dveṣh utpanna
kare chhe (arthāt temane bhojan paṇ gamatun nathī — te prati udāsīn hoy chhe), to viṣhay –
bhogonī vāt ja shun karavī (arthāt temane viṣhay bhogo ruchikar lāgatā nathī).
māchhalīonā aṅgane jamīn ja bāḷe chhe, to agninā aṅgārānī to vāt ja shun! (te
to tene bāḷī ja nākhe).
tethī viṣhayonī aruchi ja yogīnī svātma – samvitti (svātmānubhav)nun gnān karāve
chhe.
tenā abhāvamān (arthāt svātma – samvittinā abhāvamān teno (eṭale viṣhayo prati
aruchino) abhāv hoy chhe, ane viṣhayo prati aruchi vadhatān svātmasamvitti paṇ prakarṣhatā
pāme chhe (vr̥uddhi pāme chhe).
bhāvārtha : — ātmasvarūpanun bhān thatān, viṣhayo prati bhogyabuddhi utpanna thatī nathī.
jem jem yogīne svānubhavarūp svasamvedanamān ātmāno ānand āve chhe, tem tem sulabhya
ramya viṣhayo taraphathī paṇ tenun man haṭhatun jāy chhe, arthāt sundar lāgatā viṣhayo paṇ tene
ākarṣhī shakatā nathī. jene bhojan paṇ sārun lāge nahi, tene viṣhay bhog kem ruche? kāraṇ
ke ādhyātmik ānand āgaḷ viṣhay – bhogano ānand tene tuchchha – nīras lāge chhe. lokamān
‘‘शमसुखशीलितमनसामशनपि द्वेषमेति किमु कामाः ।
स्थलमपि दहति झषाणां किमङ्गं पुनरङ्गमङ्गाराः’’ ।।१।।
ही है, दुनियाँमें भी देखा गया है कि महान् सुखकी प्राप्ति हो जाने पर अल्प सुखके पैदा
करनेवाले कारणोंके प्रति कोई आदर या ग्राह्य-भाव नहीं रहता है । ऐसा ही अन्यत्र भी
कहा है — ‘‘शमसुखशीलितमनसा०’’
‘‘जिनका मन शांति-सुखसे सम्पन्न है, ऐसे महापुरुषोंको भोजनसे भी द्वेष हो जाता
है, अर्थात् उन्हें भोजन भी अच्छा नहीं लगता । फि र और विषय भोगोंकी तो क्या चलाई ?
अर्थात् जिन्हें भोजन भी अच्छा नहीं लगता, उन्हें अन्य विषय-भोग क्यों अच्छे लग सकते
हैं ? अर्थात् उन्हें अन्य विषय-भोग रुचिकर प्रतीत नहीं हो सकते । हे वत्स ! देखो, जब
मछलीके अंगोंको जमीन ही जला देनेमें समर्थ है, तब अग्निके अंगारोंका तो कहना ही
क्या ? वे तो जला ही देंगे । इसलिये विषयोंकी अरुचि ही योगीकी स्वात्म-संवित्तिको प्रकट
कर देनेवाली है ।’’