kahān jainashāstramāḷā ]
iṣhṭopadesh
[ 65
‘‘वेद्यत्वं वेदकत्वं च यत्स्वस्य स्वेन योगिनः ।
तत्स्वसंवेदनं प्राहुरात्मनोऽनुभवं दृशम् ।।१६१।।’’
इत्येवंलक्षणस्वसंवेदनप्रत्यक्षेण सकलप्रमाणधुर्येण सुष्ठु उक्तैश्च गुणैः संपूर्णतया व्यक्तः
विशदतयानुभूतो योगिभि त्वेकदेशेन ।
कहे हुए विशेषणोंसे किसका और कैसा गुणवाद ? ऐसी शंका होने पर आचार्य कहते हैं
कि वह आत्मा ‘स्वसंवेदन – सुव्यक्त है,’ स्वसंवेदन नामक प्रमाणके द्वारा अच्छी तरह प्रगट
है । ‘‘वेद्यत्वं वेदकत्वं च०’’
‘‘जो योगीको खुदका वेद्यत्व व खुदके द्वारा वेदकत्व होता है, बस, वही स्वसंवेदन
कहलाता है । अर्थात् उसीको आत्माका अनुभव व दर्शन कहते हैं । अर्थात् जहाँ आत्मा
ही ज्ञेय और आत्मा ही ज्ञायक होता है, चैतन्यकी उस परिणतिको स्वसंवेदन प्रमाण कहते
हैं । उसीको आत्मानुभव व आत्मदर्शन भी कहते हैं । इस प्रकारके स्वरूपवाले स्वसंवेदन-
प्रत्यक्ष (जो कि सब प्रमाणोंमें मुख्य या अग्रणी प्रमाण है) से तथा कहे हुए गुणोंसे
सम्पूर्णतया प्रकट वह आत्मा योगिजनोंको एकदेश विशदरूपसे अनुभवमें आता है ।’’ २१।।
te ātmā ‘स्वसंवेदन – सुव्यक्तः’ svasamvedan dvārā sārī rīte vyakta chhe (arthāt ātmā
svasamvedan – pratyakṣha chhe), tethī te sambhave chhe.
‘तत्त्वानुशासन’ – shlo. 161mān kahyun chhe ke —
‘yogīne potānā ātmānun ātmā dvārā je vedyapaṇun tathā vedakapaṇun chhe, tene
svasamvedan kahe chhe. te ātmāno anubhav vā darshan chhe.’
āvā prakāranā lakṣhaṇavāḷo svasamvedan – pratyakṣha ātmā je sarva pramāṇomān mukhya ā
agraṇī pramāṇ chhe, tenāthī tathā ukta guṇothī sārī rīte sampūrṇapaṇe vyakta (pragaṭ) chhe,
te yogīone ekadesh vishadarūpathī anubhavavāmān āve chhe.
bhāvārtha : — ā shlokamān āchārye, (1) lok – alokane jāṇanār, (2) atyant
anantasukhasvabhāvavāḷo, (3) sharīr pramāṇ, (4) avināshī ane (5) svasamvedanagamya —
ātmānān āvān pāñch visheṣhaṇo āpī ātmānī vishiṣhṭhatā darshāvī chhe. tenī spaṣhṭatā ā
pramāṇe chheḥ —
(1) sarvagnano ātmā lokālokane jāṇe chhe. e vyavahāranayanun kathan chhe, paṇ teno
artha e nathī ke teo jāṇatā ja nathī. teo jāṇe to chhe, parantu par padārthonī sāthe ekatā