चतुष्कषायविजयोपायस्वरूपाख्यानमेतत् ।
जघन्यमध्यमोत्तमभेदात्क्षमास्तिस्रो भवन्ति । अकारणादप्रियवादिनो मिथ्याद्रष्टेरकारणेन मां त्रासयितुमुद्योगो विद्यते, अयमपगतो मत्पुण्येनेति प्रथमा क्षमा । अकारणेन संत्रासकरस्य ताडनवधादिपरिणामोऽस्ति, अयं चापगतो मत्सुकृतेनेति द्वितीया क्षमा । वधे सत्यमूर्तस्य परमब्रह्मरूपिणो ममापकारहानिरिति परमसमरसीभावस्थितिरुत्तमा क्षमा । आभिः क्षमाभिः क्रोधकषायं जित्वा, मानकषायं मार्दवेन च, मायाकषायं चार्जवेण, परमतत्त्वलाभसन्तोषेण लोभकषायं चेति ।
anvayārthaḥ — [क्रोधं क्षमया] krodhane kṣhamāthī, [मानं स्वमार्दवेन] mānane nij mārdavathī, [मायां च आर्जवेन] māyāne ārjavathī [च] tathā [लोभं संतोषेण] lobhane santoṣhathī — [चतुर्विधकषायान्] em chaturvidh kaṣhāyone [खलु जयति] (yogī) kharekhar jīte chhe.
ṭīkāḥ — ā, chār kaṣhāyo par vijay meḷavavānā upāyanā svarūpanun kathan chhe.
jaghanya, madhyam ane uttam evā (traṇ) bhedone līdhe kṣhamā traṇ (prakāranī) chhe. (1) ‘vinā-kāraṇ apriy bolanār mithyādraṣhṭine vinā-kāraṇ mane trās devāno udyog varte chhe, te mārā puṇyathī dūr thayo;’ — ām vichārī kṣhamā karavī te pratham kṣhamā chhe. (2) (mārā par) ‘vinā-kāraṇ trās gujāranārane 1tāḍanano ane 2vadhano pariṇām varte chhe, te mārā sukr̥utathī dūr thayo;’ — ām vichārī kṣhamā karavī te dvitīy kṣhamā chhe. (3) vadh thatān amūrta paramabrahmarūp evā mane nukasān thatun nathī — em samajī param samarasībhāvamān sthit rahevun te uttam kṣhamā chhe. ā (traṇ) kṣhamāo vaḍe krodhakaṣhāyane jītīne, 3mārdav vaḍe mānakaṣhāyane, 4ārjav vaḍe māyākaṣhāyane tathā paramatattvanī prāptirūp santoṣhathī lobhakaṣhāyane (yogī) jīte chhe.
228 ]
1. tāḍan = mār māravo te
2. vadh = mārī nākhavun te
3. mārdav = naramāsh; komaḷatā; nirmānatā.
4. ārjav = r̥̄ujutā; saraḷatā.