धामोद्दाममहस्विनां जनमनो मुष्णन्ति रूपेण ये ।
वन्द्यास्तेऽष्टसहस्रलक्षणधरास्तीर्थेश्वराः सूरयः ।।’’
र्भ्रमरवदवभाति प्रस्फु टं यस्य नित्यम् ।
जलनिधिमपि दोर्भ्यामुत्तराम्यूर्ध्ववीचिम् ।।१४।।
vaḷī e ja rīte (āchāryadev) shrīmad amr̥utachandrasūrie (ātmakhyātinā 24mā shlokamān – kaḷashamān) kahyun chhe keḥ —
‘‘[shlokārthaḥ — ] jeo kāntithī dashe dishāone dhue chhe — nirmaḷ kare chhe, jeo tej vaḍe atyant tejasvī sūryādikanā tejane ḍhāṅkī de chhe, jeo rūpathī janonān man harī le chhe, jeo divyadhvani vaḍe (bhavyonā) kānomān jāṇe ke sākṣhāt amr̥ut varasāvatā hoy evun sukh utpanna kare chhe ane jeo ek hajār ne āṭh lakṣhaṇone dhāraṇ kare chhe, te tīrthaṅkarasūrio vandya chhe.’’
vaḷī (sātamī gāthānī ṭīkā pūrṇa karatān ṭīkākār munirāj shrī padmaprabhamaladhāridev shlok dvārā shrī nemināth tīrthaṅkaranī stuti kare chhe)ḥ —
[shlokārthaḥ — ] jem kamaḷanī andar bhramar samāī jāy chhe tem jemanā gnānakamaḷamān ā jagat tem ja ajagat ( – lok tem ja alok) sadā spaṣhṭapaṇe samāī jāy chhe — jaṇāy chhe, te nemināth tīrthaṅkarabhagavānane hun kharekhar pūjun chhun ke jethī ūñchā taraṅgovāḷā samudrane paṇ ( – dustar sansārasamudrane paṇ) be bhujāothī tarī jāun. 14.
18 ]