(शार्दूलविक्रीडित)
स्पृष्टा यत्र मही तद्ङ्घ्रिकमलैस्तत्रैति सत्तीर्थतां
तेभ्यस्ते ऽपि सुराः कृताञ्जलिपुटा नित्यं नमस्कुर्वते ।
तन्नामस्मृतिमात्रतोऽपि जनता निष्कल्मषा जायते
ये जैना यतयश्चिदात्मनि परं स्नेहं समातन्वते ।।६९।।
anuvād : je jain muni gnān darshan svarūp chaitanyamay ātmāmān utkr̥uṣhṭa sneh
kare chhe temanā charaṇakamaḷo dvārā jyān pr̥ithvīno sparsha thāy chhe tyānnī te pr̥ithvī uttam
tīrtha banī jāy chhe, temane banne hāth joḍīne devo paṇ nitya namaskār kare chhe tathā
temanā nāmanā smaraṇamātrathī ja janasamūh pāparahit thaī jāy chhe. 69.
(शार्दूलविक्रीडित)
सम्यग्दर्शनबोधवृतनिचितः शान्तः शिवैषी मुनि –
र्मन्दैः स्यादवधीरितो ऽपि विशदः साम्यं यदालम्बते ।
आत्मा तैर्विहतो यदत्र विषमध्वान्तश्रिते निश्चितं
संपातो भवितोग्रदुःखनरके तेषामकल्याणिनाम् ।।७०।।
anuvād : samyagdarshan, samyaggnān ane samyakchāritrathī sampanna, shānta ane
ātmakalyāṇ (mokṣha)nā abhilāṣhī muni agnānīo dvārā tiraskr̥ut thaīne ya samatā
(vītarāgatā)no ja āshray le chhe tethī te to nirmaḷ ja rahe chhe paṇ tem karavāthī
te agnānīo ja potānā ātmāno ghāt kare chhe kāraṇ ke kalyāṇamārgathī bhraṣhṭa thayelā
te agnānīonun gāḍh andhakārathī vyāpta ane tīvra duḥkhothī sanyukta evā narakamān
niyamathī patan thashe. 70.
(स्रग्धरा)
मानुष्यं प्राप्य पुण्यात्मप्रशममुपगता रोगवद्भोगजातं
मत्वा गत्वा वनान्तं द्रशि विदि चरणे ये स्थिताः संगमुक्ताः ।
कः स्तोता वाक्पथातिक्रमणपटुगुणैराश्रितानां मुनीनां
स्तोतव्यास्ते महद्भिर्भुवि य इह तदङ्घ्रिद्वये भक्ति भाजः ।।७१।।
anuvād : je muni puṇyanā prabhāvathī manuṣhya bhav pāmīne shānti pāmyā
38[ padmanandi-pañchavinshatiḥ