Page 1 of 256
PDF/HTML Page 41 of 296
single page version
[pratham, granthanā ādimān shrīmadbhagavatkundakundāchāryadevapraṇīt prākr̥itagāthābaddha ā ‘pañchāstikāyasaṅgrah’ nāmanā shāstranī ‘samayavyākhyā’ nāmanī sanskr̥it ṭīkā rachanār āchārya shrī amr̥utachandrāchāryadev shlok dvārā maṅgaḷ arthe paramātmāne namaskār kare chheḥ]
[shlokārthaḥ – ] sahaj ānand ane sahaj chaitanyaprakāshamay hovāthī je ati mahān chhe ane anekāntamān sthit jeno mahimā chhe, te paramātmāne namaskār ho. [1] pt.. 1
Page 2 of 256
PDF/HTML Page 42 of 296
single page version
2
siddhāntapaddhati — ke je 2durnivār nayasamūhanā 3virodhano nāsh karanārī auṣhadhi chhe te — jayavant ho. [2]
[have ṭīkākār āchāryadev shlok dvārā ā pañchāstikāyasaṅgrah nāmanā shāstranī ṭīkā rachavānī pratignā kare chheḥ]
[shlokārthaḥ – ] have ahīnthī, je samyaggnānarūpī nirmaḷ jyotinī jananī chhe evī dvinayāshrit (be nayono āshray karanārī) 4samayavyākhyā (pañchāstikāyasaṅgrah nāmanā shāstranī samayavyākhyā nāmanī ṭīkā) saṅkṣhepathī kahevāmān āve chhe. [3]
[have traṇ shloko dvārā ṭīkākār āchāryadev ā pañchāstikāyasaṅgrah nāmanā shāstramān kayā kayā viṣhayonun nirūpaṇ chhe te ati saṅkṣhepathī kahe chheḥ] 1. ‘syāt’ pad jinadevanī siddhāntapaddhatinun jīvan chhe. (syāt = kathañchit; koī apekṣhāthī; koī
prakāre.) 2. durnivār = nivāravo mushkel; ṭāḷavo mushkel. 3. darek vastu nityatva, anityatva vagere anek antamay (dharmamay) chhe. vastunī sarvathā nityatā tem
vaḍe (apekṣhākathanathī) vastunun param yathārtha nirūpaṇ karīne, nityatva-anityatvādi dharmomān (ane
4. samayavyākhyā=samayanī vyākhyā; pañchāstikāyanī vyākhyā; dravyanī vyākhyā; padārthanī vyākhyā.
Page 3 of 256
PDF/HTML Page 43 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
[shlokārthaḥ – ] ahīn pahelān *sūtrakartāe mūḷ padārthonun pañchāstikāy ane ṣhaḍdravyanā prakārathī prarūpaṇ karyun chhe (arthāt ā shāstramān pratham adhikārane viṣhe shrīmadbhagavatkundakundāchāryadeve vishvanā mūḷ padārthonun pāñch astikāy ane chha dravyanī paddhatithī nirūpaṇ karyun chhe). [4]
[shlokārthaḥ – ] pachhī (bījā adhikāramān), jīv ane ajīv e benā paryāyorūp nav padārthonī — ke jemanā mārga arthāt kārya bhinnabhinna prakāranā chhe temanī — vyavasthā pratipādit karī chhe. [5]
[shlokārthaḥ – ] pachhī (bījā adhikāranā antamān) tattvanā parignānapūrvak (pañchāstikāy, ṣhaḍdravya ane nav padārthanā yathārtha gnānapūrvak) trayātmak mārgathī (samyagdarshanagnānachāritrātmak mārgathī) kalyāṇasvarūp uttam mokṣhaprāpti kahī chhe. [6] *ā shāstranā kartā shrīmadbhagavatkundakundāchāryadev chhe. temanān bījān nāmo padmanandī, vakragrīvāchārya, elāchārya ane gr̥idhrapichchhāchārya chhe. shrī jayasenāchāryadev ā shāstranī tātparyavr̥utti nāmanī ṭīkāno prārambh karatān lakhe chhe keḥ ‘have shrī kumāranandī-siddhāntidevanā shiṣhya shrīmatkundakundāchāryadeve — jemanān
shravaṇ vaḍe avadhārit padārtha dvārā shuddhātmatattvādi sārabhūt arthane grahīne, tyānthī pāchhā āvī
antaḥtattva ane bahiḥtattvanā gauṇ-mukhya pratipādan arthe athavā shivakumāramahārājādi saṅkṣheparuchi
shiṣhyanā pratibodhan arthe rachelā pañchāstikāy-prābhr̥utashāstranun yathākrame adhikārashuddhipūrvak
tātparyārtharūp vyākhyān karavāmān āve chhe.’
Page 4 of 256
PDF/HTML Page 44 of 296
single page version
4
अथात्र ‘नमो जिनेभ्यः’ इत्यनेन जिनभावनमस्काररूपमसाधारणं शास्त्रस्यादौ मङ्गलमुपात्तम् । अनादिना सन्तानेन प्रवर्तमाना अनादिनैव सन्तानेन प्रवर्तमानैरिन्द्राणां शतैर्वन्दिता ये इत्यनेन सर्वदैव देवाधिदेवत्वात्तेषामेवासाधारणनमस्कारार्हत्वमुक्तम् ।
have (shrīmadbhagavatkundakundāchāryadevavirachit) gāthāsūtranun avataraṇ karavāmān āve chheḥ
anvayārthaḥ — [इन्द्रशतवन्दितेभ्यः] so indrothī je vandit chhe, [त्रिभुवनहित- मधुरविशदवाक्येभ्यः] traṇ lokane hitakar, madhur ane vishad (nirmaḷ, spaṣhṭa) jemanī vāṇī chhe, [अन्तातीतगुणेभ्यः] (chaitanyanā anant vilāsasvarūp) anant guṇ jemane varte chhe ane [जितभवेभ्यः] bhav upar jemaṇe jay meḷavyo chhe, [जिनेभ्यः] te jinone [नमः] namaskār ho.
ṭīkāḥ — ahīn (ā gāthāmān) ‘jinone namaskār ho’ em kahīne shāstranā ādimān jinane bhāvanamaskārarūp asādhāraṇ 1maṅgaḷ kahyun. ‘jeo anādi pravāhathī pravartatā (-chālyā āvatā) thakā anādi pravāhathī ja pravartatā (-chālyā āvatā) 2so so indrothī vandit chhe’ em kahīne sadāy devādhidevapaṇāne līdhe teo ja (jino ja) asādhāraṇ namaskārane yogya chhe em kahyun. ‘jemanī vāṇī arthāt divya dhvani traṇ 1. maḷane arthāt pāpane gāḷe — naṣhṭa kare te maṅgaḷ chhe, athavā sukhane prāpta kare — lāve te maṅgaḷ chhe. 2. bhavanavāsī devonā 40 indro, vyantar devonā 32, kalpavāsī devonā 24, jyotiṣhka devonā 2,
Page 5 of 256
PDF/HTML Page 45 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
त्रिभुवनमूर्ध्वाधोमध्यलोकवर्ती समस्त एव जीवलोकस्तस्मै निर्व्याबाधविशुद्धात्म- तत्त्वोपलम्भोपायाभिधायित्वाद्धितं, परमार्थरसिकजनमनोहारित्वान्मधुरं, निरस्तसमस्त- शंकादिदोषास्पदत्वाद्विशदं वाक्यं दिव्यो ध्वनिर्येषामित्यनेन समस्तवस्तुयाथात्म्योप- देशित्वात्प्रेक्षावत्प्रतीक्ष्यत्वमाख्यातम् । अन्तमतीतः क्षेत्रानवच्छिन्नः कालानवच्छिन्नश्च परमचैतन्यशक्तिविलासलक्षणो गुणो येषामित्यनेन तु परमाद्भुतज्ञानातिशयप्रकाश- नादवाप्तज्ञानातिशयानामपि योगीन्द्राणां वन्द्यत्वमुदितम् । जितो भव आजवंजवो यैरित्यनेन तु कृतकृत्यत्वप्रकटनात्त एवान्येषामकृतकृत्यानां शरणमित्युपदिष्टम् । — इति सर्वपदानां तात्पर्यम् ।।१।। lokane — ūrdhva-adho-madhya lokavartī saghaḷāy jīvasamūhane — nirbādh vishuddha ātmatattvanī upalabdhino upāy kahenār hovāthī hitakar chhe, paramārtharasik janonān manane haranār hovāthī madhur chhe ane samasta shaṅkādi doṣhonān sthān dūr karavāmān āvyān hovāthī vishad (nirmaḷ, spaṣhṭa) chhe’ em kahīne (jino) samasta vastunā yathārtha svarūpano upadesh karanārā hovāthī vichāravant ḍāhyā puruṣhonā bahumānane yogya chhe (arthāt jemano upadesh vichāravant ḍāhyā puruṣhoe bahumānapūrvak vichāravo joīe evā chhe) em kahyun. ‘anant — kṣhetrathī ant rahit ane kāḷathī ant rahit — paramachaitanyashaktinā vilāsasvarūp guṇ jemane varte chhe’ em kahīne (jinone) param adbhut gnānātishay pragaṭ thayo hovāthī gnānātishayane pāmelā yogīndrothī paṇ vandya chhe em kahyun. ‘bhav arthāt sansār upar jemaṇe jay meḷavyo chhe’ em kahīne kr̥utakr̥utyapaṇun pragaṭ thayun hovāthī teo ja (jino ja) bījā akr̥utakr̥utya jīvonun sharaṇ chhe em upadeshyun. — ā pramāṇe sarva padonun tātparya chhe.
bhāvārthaḥ — ahīn jinabhagavantonān chār visheṣhaṇo varṇavīne temane bhāvanamaskār karyo chhe. (1) pratham to, jinabhagavanto so indrothī vandya chhe. āvā asādhāraṇ namaskārane yogya bījun koī nathī, kāraṇ ke devone ane asurone yuddha thatun hovāthī (devādhidev jinabhagavān sivāy) anya koī paṇ dev so indrothī vandit nathī. (2) bījun, jinabhagavānanī vāṇī traṇ lokane shuddha ātmasvarūpanī prāptino upāy darshāvatī hovāthī hitakar chhe; vītarāg nirvikalpa samādhithī utpanna sahaj-apūrva- paramānandarūp pāramārthikasukharasāsvādanā rasik janonān manane haratī hovāthī (arthāt param samarasībhāvanā rasik jīvone mudit karatī hovāthī) madhur chhe; shuddha
Page 6 of 256
PDF/HTML Page 46 of 296
single page version
6
jīvāstikāyādi sāt tattva, nav padārtha, chha dravya ane pāñch astikāyanun sanshay-vimoh- vibhram rahit nirūpaṇ karatī hovāthī athavā pūrvāparavirodhādi doṣh rahit hovāthī athavā yugapad sarva jīvone potapotānī bhāṣhāmān spaṣhṭa arthanun pratipādan karatī hovāthī vishad-spaṣhṭa-vyakta chhe. ā rīte jinabhagavānanī vāṇī ja pramāṇabhūt chhe; ekānte apauruṣhey vachan ke vichitra kathārūp kalpit purāṇavachano pramāṇabhūt nathī. (3) trījun, anant dravya-kṣhetra-kāḷ-bhāvane jāṇanāro anant kevaḷagnānaguṇ jinabhagavantone varte chhe. ā rīte buddhi ādi sāt r̥̄iddhi tem ja matignānādi chaturvidh gnānathī sampanna gaṇadharadevādi yogīndrone paṇ teo vandya chhe. (4) chothun, pāñch prakāranā sansārane jinabhagavantoe jītyo chhe. ā rīte kr̥utakr̥utyapaṇāne līdhe teo ja bījā akr̥utakr̥utya jīvonun sharaṇ chhe, anya koī nahi. — ā pramāṇe chār visheṣhaṇothī yukta jinabhagavantone granthanā ādimān bhāv- namaskār karīne maṅgaḷ karyun.
prashnaḥ — je shāstra pote ja maṅgaḷ chhe, tenun maṅgaḷ shā māṭe karavāmān āve chhe?
uttarḥ — bhakti arthe maṅgaḷanun paṇ *maṅgaḷ karavāmān āve chhe. sūryane dīpakathī, mahāsāgarane jaḷathī, vāgīshvarīne (sarasvatīne) vāṇīthī ane maṅgaḷane maṅgaḷathī archavāmān āve chhe. 1.
* ā gāthānī shrī jayasenāchāryadevakr̥ut ṭīkāmān, shāstranun maṅgaḷ, shāstranun nimitta, shāstrano hetu (phaḷ), shāstranun parimāṇ, shāstranun nām ane shāstranā kartā — e chha bābatonun vistr̥ut vivechan karyun chhe.
vaḷī shrī jayasenāchāryadeve ā gāthānā shabdārtha, nayārtha, matārtha, āgamārtha ane bhāvārtha samajāvīne, ‘e rīte vyākhyānakāḷe sarvatra shabdārtha, nayārtha, matārtha, āgamārtha ane bhāvārtha yojavāyogya chhe’ em kahyun chhe.
Page 7 of 256
PDF/HTML Page 47 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
समयो ह्यागमः । तस्य प्रणामपूर्वकमात्मनाभिधानमत्र प्रतिज्ञातम् । युज्यते हि स प्रणन्तुमभिधातुं चाप्तोपदिष्टत्वे सति सफलत्वात् । तत्राप्तोपदिष्टत्वमस्य श्रमणमुखोद्- गतार्थत्वात् । श्रमणा हि महाश्रमणाः सर्वज्ञवीतरागाः । अर्थः पुनरनेकशब्दसम्बन्धे- नाभिधीयमानो वस्तुतयैकोऽभिधेयः । सफलत्वं तु चतसृणां नारकतिर्यग्मनुष्यदेवत्वलक्षणानां गतीनां निवारणत्वात् पारतंत्र्यनिवृत्तिलक्षणस्य निर्वाणस्य शुद्धात्मतत्त्वोपलम्भरूपस्य परम्परया कारणत्वात् स्वातंत्र्यप्राप्तिलक्षणस्य च फलस्य सद्भावादिति ।।२।।
anvayārthaḥ — [श्रमणमुखोद्गतार्थं] shramaṇanā mukhamānthī nīkaḷel arthamay ( – sarvagna mahāmuninā mukhathī kahevāyelā padārthone kahenār), [चतुर्गतिनिवारणं] chār gatinun nivāraṇ karanār ane [सनिर्वाणम्] nirvāṇ sahit (-nirvāṇanā kāraṇabhūt) — [इमं समयं] evā ā samayane [शिरसा प्रणम्य] shirasā praṇamīne [एष वक्ष्यामि] hun tenun kathan karun chhun; [शृणुत] te shravaṇ karo.
ṭīkāḥ — samay eṭale āgam; tene praṇām karīne pote tenun kathan karashe em ahīn (shrīmadbhagavatkundakundāchāryadeve) pratignā karī chhe. te (samay) praṇām karavāne ane kathan karavāne yogya chhe, kāraṇ ke te *āpta vaḍe upadiṣhṭa hovāthī saphaḷ chhe. tyān, tenun āpta vaḍe upadiṣhṭapaṇun eṭalā māṭe chhe ke jethī te ‘shramaṇanā mukhamānthī nīkaḷel arthamay’ chhe. ‘shramaṇo’ eṭale mahāshramaṇo — sarvagnavītarāgadevo; ane ‘artha’ eṭale anek shabdonā sambandhathī kahevāmān āvato, vastupaṇe ek evo padārtha. vaḷī tenun (-samayanun) saphaḷapaṇun eṭalā māṭe chhe ke jethī te samay (1) ‘nārakatva, tiryañchatva, manuṣhyatva ane devatvasvarūp chār gationun nivāraṇ’ karavāne līdhe ane (2) shuddhātmatattvanī upalabdhirūp ‘nirvāṇanun paramparāe kāraṇ’ hovāne līdhe (1) paratantratānivr̥utti jenun lakṣhaṇ chhe ane (2) svatantratāprāpti jenun *āpta = vishvāsapātra; pramāṇabhūt; yathārtha vaktā. [sarvagnadev samasta vishvane pratyek samaye sampūrṇapaṇe
upadeshavāmān āvyun hovāthī te (āgam) saphaḷ chhe.]
Page 8 of 256
PDF/HTML Page 48 of 296
single page version
8
स च एव भवति लोकस्ततोऽमितोऽलोकः खम् ।।३।।
अत्र शब्दज्ञानार्थरूपेण त्रिविधाऽभिधेयता समयशब्दस्य लोकालोकविभाग- श्चाभिहितः । lakṣhaṇ chhe evā +phaḷathī sahit chhe.
bhāvārthaḥ — vītarāgasarvagna mahāshramaṇanā mukhathī nīkaḷelā shabdasamayane koī āsannabhavya puruṣh sāmbhaḷīne, te shabdasamayanā vāchyabhūt pañchāstikāyasvarūp arthasamayane jāṇe chhe ane tenī andar āvī jatā shuddhajīvāstikāyasvarūp arthamān (padārthamān) vītarāg nirvikalpa samādhi vaḍe sthit rahīne chār gatinun nivāraṇ karī, nirvāṇane pāmī, svātmotpanna, anākuḷatālakṣhaṇ, anant sukhane prāpta kare chhe. ā kāraṇathī dravyāgamarūp shabdasamay namaskār karavāne ane vyākhyān karavāne yogya chhe. 2.
anvayārthaḥ — [पंचानां समवादः] pāñch astikāyanun samabhāvapūrvak nirūpaṇ [वा] athavā [समवायः] temano samavāy (-pañchāstikāyano samyak bodh athavā samūh) [समयः] te samay chhe [इति] em [जिनोत्तमैः प्रज्ञप्तम्] jinavaroe kahyun chhe. [सः च एव लोक : भवति] te ja lok chhe (-pāñch astikāyanā samūh jevaḍo ja lok chhe); [ततः] tenāthī āgaḷ [अमितः अलोकः] amāp alok [खम्] ākāshasvarūp chhe.
ṭīkāḥ — ahīn (ā gāthāmān) shabdarūpe, gnānarūpe ane artharūpe ( – shabdasamay, *mūḷ gāthāmān समवाओ shabda chhe; sanskr̥it bhāṣhāmān teno artha समवादः paṇ thāy ane समवायः
paṇ thāy. +chār gatinun nivāraṇ (arthāt paratantratānī nivr̥utti) ane nirvāṇanī utpatti (arthāt svatantratānī
Page 9 of 256
PDF/HTML Page 49 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
तत्र च पञ्चानामस्तिकायानां समो मध्यस्थो रागद्वेषाभ्यामनुपहतो वर्णपद- वाक्यसन्निवेशविशिष्टः पाठो वादः शब्दसमयः शब्दागम इति यावत् । तेषामेव मिथ्यादर्शनोदयोच्छेदे सति सम्यगवायः परिच्छेदो ज्ञानसमयो ज्ञानागम इति यावत् । तेषामेवाभिधानप्रत्ययपरिच्छिन्नानां वस्तुरूपेण समवायः संघातोऽर्थसमयः सर्वपदार्थसार्थ इति यावत् । तदत्र ज्ञानसमयप्रसिद्धयर्थं शब्दसमयसम्बन्धेनार्थसमयोऽभिधातुमभिप्रेतः । अथ तस्यैवार्थसमयस्य द्वैविध्यं लोकालोकविकल्पात् । स एव पञ्चास्तिकायसमवायो यावांस्तावाँल्लोकस्ततः परममितोऽनन्तो ह्यलोकः, स तु नाभावमात्रं किन्तु gnānasamay ane arthasamay) — em traṇ prakārano ‘samay’shabdano artha kahyo chhe tathā lok-alokarūp vibhāg kahyo chhe.
tyān, (1) ‘sam’ eṭale madhyastha arthāt rāgadveṣhathī vikr̥ut nahi banelo; ‘vād’ eṭale varṇa (akṣhar), pad (shabda) ane vākyanā samūhavāḷo pāṭh. pāñch astikāyano ‘samavād’ arthāt madhyastha (-rāgadveṣhathī vikr̥ut nahi banelo) pāṭh (-maukhik ke shāstrārūḍh nirūpaṇ) te shabdasamay chhe, eṭale ke shabdāgam te shabdasamay chhe. (2) mithyādarshananā udayano nāsh hotān, te pañchāstikāyano ja *samyak avāy arthāt samyak samyak gnān te gnānasamay chhe, eṭale ke gnānāgam te gnānasamay chhe. (3) kathananā nimitte jaṇāyelā te pañchāstikāyano ja vasturūpe *samavāy arthāt jaththo te arthasamay chhe, eṭale ke sarvapadārthasamūh te arthasamay chhe. temān, ahīn gnānasamayanī prasiddhi arthe shabdasamayanā sambandhathī arthasamay kahevāno (shrīmadbhagavatkundakundāchāryadevano) irādo chhe.
have, te ja arthasamayanun, ❀lok ane alokanā bhedane līdhe dvividhapaṇun chhe. te ja pañchāstikāyasamūh jevaḍo chhe, tevaḍo lok chhe. tenāthī āgaḷ amāp arthāt anant alok chhe. te alok abhāvamātra nathī parantu pañchāstikāyasamūh jeṭalun kṣhetra bād karīne ✽samavāy=(1) sam+avāy; samyak avāy; samyak gnān. (2) jaththo; samūh. [ā pañchāstikāy-
‘pañchāstikāyano samavāy te samay chhe’ em kahyun chhe; māṭe ‘chha dravyano samavāy te samay chhe’
samajavun. vaḷī e ja pramāṇe anya sthaḷe paṇ vivakṣhā samajī aviruddha artha samajī levo].
❀लोक्यन्ते दृश्यन्ते जीवादिपदार्था यत्र स लोकः arthāt jyān jīvādipadārtho jovāmān āve chhe te
lok chhe. pt.. 2
Page 10 of 256
PDF/HTML Page 50 of 296
single page version
10
तत्समवायातिरिक्त परिमाणमनन्तक्षेत्रं खमाकाशमिति ।।३।।
प्रत्येयाः । सामान्यविशेषास्तित्वञ्च तेषामुत्पादव्ययध्रौव्यमय्यां सामान्यविशेषसत्तायां नियत- bākīnā anant kṣhetravāḷun ākāsh chhe (arthāt alok shūnyarūp nathī parantu shuddha ākāshadravyarūp chhe). 3.
anvayārthaḥ — [जीवाः] jīvo, [पुद्गलकायाः] pudgalakāyo, [धर्माधर्मौ] dharma, adharma [तथा एव] tem ja [आकाशम्] ākāsh [अस्तित्वे नियताः] astitvamān niyat, [अनन्यमयाः] (astitvathī) ananyamay [च] ane [अणुमहान्तः] *aṇumahān (pradeshe moṭān) chhe.
ṭīkāḥ — ahīn (ā gāthāmān) pāñch astikāyonī visheṣhasañgnā, sāmānyavisheṣh- astitva tathā kāyatva kahel chhe.
tyān, jīvo, pudgalo, dharma, adharma ane ākāsh — e temanī visheṣhasañgnāo +anvartha jāṇavī.
teo utpād-vyay-dhrauvyamayī sāmānyavisheṣhasattāmān niyat — vyavasthit (nishchit *aṇumahān=(1) pradeshe moṭān arthāt anekapradeshī; (2) ekapradeshī (vyakti-apekṣhāe) tem ja
anekapradeshī (shakti-apekṣhāe). +anvartha=arthane anusaratī; artha pramāṇe. (pāñch astikāyonān nāmo temanā artha anusār chhe.)
Page 11 of 256
PDF/HTML Page 51 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
त्वाद्वयवस्थितत्वादवसेयम् । अस्तित्वे नियतानामपि न तेषामन्यमयत्वम्, यतस्ते सर्व- दैवानन्यमया आत्मनिर्वृत्ताः । अनन्यमयत्वेऽपि तेषामस्तित्वनियतत्वं नयप्रयोगात् । द्वौ हि नयौ भगवता प्रणीतौ — द्रव्यार्थिकः पर्यायार्थिकश्च । तत्र न खल्वेकनयायत्ता देशना किन्तु तदुभयायत्ता । ततः पर्यायार्थादेशादस्तित्वे स्वतः कथंचिद्भिन्नेऽपि व्यवस्थिताः द्रव्यार्थादेशात्स्वयमेव सन्तः सतोऽनन्यमया भवन्तीति । कायत्वमपि तेषामणु- महत्त्वात् । अणवोऽत्र प्रदेशा मूर्ताऽमूर्ताश्च निर्विभागांशास्तैः महान्तोऽणुमहान्तः प्रदेशप्रचयात्मका इति सिद्धं तेषां कायत्वम् । अणुभ्यां महान्त इति व्युत्पत्त्या rahelān) hovāthī temane sāmānyavisheṣh-astitva paṇ chhe em nakkī karavun. teo astitvamān niyat hovā chhatān (jem vāsaṇamān rahelun ghī vāsaṇathī anyamay chhe tem) astitvathī anyamay nathī; kāraṇ ke teo sadāy potāthī niṣhpanna (arthāt potāthī sat) hovāne līdhe (astitvathī) ananyamay chhe (jem agni uṣhṇatāthī ananyamay chhe tem). ‘astitvathī ananyamay’ hovā chhatān temanun ‘astitvamān niyatapaṇun’ nayaprayogathī chhe. be nayo bhagavāne kahyā chhe — dravyārthik ane paryāyārthik. tyān kathan ek nayane ādhīn hotun nathī parantu te banne nayone ādhīn hoy chhe. māṭe teo paryāyārthik kathanathī je potāthī kathañchit bhinna paṇ chhe evā astitvamān vyavasthit (nishchit rahelān) chhe ane dravyārthik kathanathī svayamev sat (-vidyamān, hayāt) hovāne līdhe astitvathī ananyamay chhe.
temane kāyapaṇun paṇ chhe kāraṇ ke teo aṇumahān chhe. ahīn aṇuo eṭale pradesho — mūrta ane amūrta nirvibhāg (nānāmān nānā) ansho; ‘temanā vaḍe (-bahu pradesho vaḍe) mahān hoy’ te aṇumahān; eṭale ke pradeshaprachayātmak (-pradeshonā samūhamay) hoy te aṇumahān. ā rīte temane (uparyukta pāñch dravyone) kāyatva siddha thayun. (upar je aṇumahānanī vyutpatti karī temān aṇuone arthāt pradeshone māṭe bahuvachan vāparyun chhe ane sanskr̥it bhāṣhānā niyam pramāṇe bahuvachanamān dvivachan samātun nathī tethī have vyutpattimān jarā bhāṣhāno pher karīne dvi-aṇuk skandhone paṇ aṇumahān batāvīne temanun kāyatva siddha karavāmān āve chheḥ) ‘be aṇuo (-be pradesho) vaḍe mahān hoy’ te aṇumahān — evī vyutpattithī dvi-aṇuk pudgalaskandhone paṇ (aṇu- mahānapaṇun hovāthī) kāyatva chhe. (have paramāṇuone aṇumahānapaṇun kaī rīte chhe te batāvīne paramāṇuonun paṇ kāyatva siddha karavāmān āve chheḥ) vyakti ane shaktirūpe
Page 12 of 256
PDF/HTML Page 52 of 296
single page version
12
द्वयणुकपुद्गलस्कन्धानामपि तथाविधत्वम् । अणवश्च महान्तश्च व्यक्तिशक्तिरूपाभ्या- मिति परमाणूनामेकप्रदेशात्मकत्वेऽपि तत्सिद्धिः । व्यक्त्यपेक्षया शक्त्यपेक्षया च प्रदेश- प्रचयात्मकस्य महत्त्वस्याभावात्कालाणूनामस्तित्वनियतत्वेऽप्यकायत्वमनेनैव साधितम् । अत एव तेषामस्तिकायप्रकरणे सतामप्यनुपादानमिति ।।४।। ‘aṇu tem ja mahān’ hovāthī (arthāt paramāṇuo vyaktirūpe ekapradeshī ane shaktirūpe anekapradeshī hovāthī) paramāṇuone paṇ, temane ekapradeshātmakapaṇun hovā chhatān paṇ, (aṇumahānapaṇun siddha thavāthī) kāyatva siddha thāy chhe. kāḷāṇuone vyakti- apekṣhāe tem ja shakti-apekṣhāe pradeshaprachayātmak mahānapaṇāno abhāv hovāthī, joke teo astitvamān niyat chhe topaṇ, temane akāyatva chhe em ānāthī ja (-ā kathanathī ja) siddha thayun. māṭe ja, joke teo sat (vidyamān) chhe topaṇ, temane astikāyanā prakaraṇamān līdhā nathī.
bhāvārthaḥ — pāñch astikāyonān nām jīv, pudgal, dharma, adharma ane ākāsh chhe. ā nāmo temanā artha pramāṇe chhe.
ā pāñche dravyo paryāyārthik naye potāthī kathañchit bhinna evā astitvamān rahelān chhe ane dravyārthik naye astitvathī ananya chhe.
vaḷī ā pāñche dravyo kāyatvavāḷān chhe kāraṇ ke teo aṇumahān chhe. teo aṇumahān kaī rīte chhe te batāvavāmān āve chheḥ — ‘अणुमहान्तः’nī vyutpatti traṇ prakāre chheḥ(1) अणुभिः महान्तः अणुमहान्तः arthāt jeo bahu pradesho vaḍe (-bethī vadhāre pradesho vaḍe) moṭā hoy teo aṇumahān chhe. ā vyutpatti pramāṇe jīvo, dharma ane adharma asaṅkhyapradeshī hovāthī aṇumahān chhe; ākāsh anantapradeshī hovāthī aṇumahān chhe; ane tri-aṇuk skandhathī māṇḍīne anantāṇuk skandh sudhīnā badhā skandho bahupradeshī hovāthī aṇumahān chhe. (2) अणुभ्याम् महान्तः अणुमहान्तः arthāt jeo be pradesho vaḍe moṭā hoy teo aṇumahān chhe. ā vyutpatti pramāṇe dvi-aṇuk skandho aṇumahān chhe. (3) अणवश्च महान्तश्च अणुमहान्तः arthāt jeo aṇurūp (-ekapradeshī) paṇ hoy ane mahān (-anekapradeshī) paṇ hoy teo aṇumahān chhe. ā vyutpatti pramāṇe paramāṇuo aṇumahān chhe, kāraṇ ke vyakti-apekṣhāe teo ekapradeshī chhe ane shakti-apekṣhāe anekapradeshī paṇ (upachārathī) chhe. ā rīte uparyukta pāñche dravyo aṇumahān hovāthī kāyatvavāḷān chhe em siddha thayun.
Page 13 of 256
PDF/HTML Page 53 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
अस्ति ह्यस्तिकायानां गुणैः पर्यायैश्च विविधैः सह स्वभावो आत्मभावोऽ नन्यत्वम् । वस्तुनो विशेषा हि व्यतिरेकिणः पर्याया गुणास्तु त एवान्वयिनः । तत
kāḷāṇune astitva chhe parantu koī prakāre paṇ kāyatva nathī, tethī te dravya chhe paṇ astikāy nathī. 4.
anvayārthaḥ — [येषाम्] jemane [विविधैः] vividh [गुणैः] guṇo ane [पर्ययैः] *paryāyo (-pravāhakramanā tem ja vistārakramanā ansho) [सह] sāthe [ स्वभावः ] potāpaṇun [अस्ति] chhe [ते] te [अस्तिकायाः भवन्ति] astikāyo chhe [यैः] ke jemanāthī [त्रैलोक्यम्] traṇ lok [निष्पन्नम्] niṣhpanna chhe.
ṭīkāḥ — ahīn, pāñch astikāyone astitva kayā prakāre chhe ane kāyatva kayā prakāre chhe te kahyun chhe.
kharekhar astikāyone vividh guṇo ane paryāyo sāthe svapaṇun — potāpaṇun — ananyapaṇun chhe. vastunā 1vyatirekī visheṣho te paryāyo chhe ane 2anvayī visheṣho te *paryāyo =(pravāhakramanā tem ja vistārakramanā ) nirvibhāg ansho. [ pravāhakramanā ansho to darek
dravyane hoy chhe, parantu vistārakramanā ansho astikāyane ja hoy chhe.] 1. vyatirek=bhed; ekanun bījārūp nahi hovun te; ‘ā te nathī’ evā gnānanā nimittabhūt
2. anvay=ekarūpatā; sadrashatā; ‘ā te ja chhe’ evā gnānanā kāraṇabhūt ekarūpapaṇun. [guṇomān
Page 14 of 256
PDF/HTML Page 54 of 296
single page version
14
एकेन पर्यायेण प्रलीयमानस्यान्येनोपजायमानस्यान्वयिना गुणेन ध्रौव्यं बिभ्राणस्यै- कस्याऽपि वस्तुनः समुच्छेदोत्पादध्रौव्यलक्षणमस्तित्वमुपपद्यत एव । गुणपर्यायैः सह सर्वथान्यत्वे त्वन्यो विनश्यत्यन्यः प्रादुर्भवत्यन्यो ध्रुवत्वमालम्बत इति सर्वं विप्लवते । ततः साध्वस्तित्वसंभवप्रकारकथनम् । कायत्वसंभवप्रकारस्त्वयमुपदिश्यते । अवयविनो हि जीव- पुद्गलधर्माधर्माकाशपदार्थास्तेषामवयवा अपि प्रदेशाख्याः परस्परव्यतिरेकित्वात्पर्यायाः उच्यन्ते । तेषां तैः सहानन्यत्वे कायत्वसिद्धिरुपपत्तिमती । निरवयवस्यापि परमाणोः सावयवत्वशक्तिसद्भावात् कायत्वसिद्धिरनपवादा । न चैतदाशङ्कयम् पुद्गलादन्येषाम- guṇo chhe. tethī ek paryāyathī pralay pāmatī, anya paryāyathī ūpajatī ane anvayī guṇathī dhruv rahetī ek ja vastune 1vyay-utpād-dhrauvyalakṣhaṇ astitva ghaṭe chhe ja. ane jo guṇo ne paryāyo sāthe (vastune) sarvathā anyatva hoy to to anya koī vināsh pāme, anya koī prādurbhāv (utpād) pāme ane vaḷī anya koī dhruv rahe — e rīte badhun 2viplav pāme. tethī (pāñch astikāyone) astitva kayā prakāre chhe te sambandhī ā (uparyukta) kathan sāchun – yogya – nyāyayukta chhe.
have (temane) kāyatva kayā prakāre chhe te upadeshavāmān āve chheḥ — jīv, pudgal, dharma, adharma, ane ākāsh e padārtho 3avayavī chhe. pradesho nāmanā temanā je avayavo chhe teo paṇ paraspar vyatirekavāḷā hovāthī 4paryāyo kahevāy chhe. temanī sāthe te (pāñch) padārthone ananyapaṇun hovāthī kāyatvasiddhi ghaṭe chhe. paramāṇu (vyakti-apekṣhāe) 5niravayav hovā chhatān tene sāvayavapaṇānī shaktino sadbhāv hovāthī kāyatvasiddhi 6nirapavād chhe. tyān
sadāy sadrashatā rahetī hovāthī temanāmān sadāy anvay chhe, tethī guṇo dravyanā anvayī visheṣho (anvayavāḷā bhedo) chhe.] 1. astitvanun lakṣhaṇ athavā svarūp vyay-utpād-dhrauvya chhe. 2. viplav=andhādhūndhī; ūthalapāthal; goṭāḷo; virodh. 3. avayavī=avayavavāḷā; sāvayav; anshavāḷā; anshī; jemane avayavo (arthāt ekathī vadhāre
pradesho) hoy evā. 4. paryāyanun lakṣhaṇ paraspar vyatirek chhe. ā lakṣhaṇ pradeshomān paṇ vyāpe chhe, kāraṇ ke ek pradesh
bījā pradesharūp nahi hovāthī pradeshomān paraspar vyatirek chhe; tethī pradesho paṇ paryāyo kahevāy chhe. 5. niravayav=avayav vagarano; ansh vagarano; niransh; ekathī vadhāre pradesh vināno. 6. nirapavād=apavād rahit. [pāñch astikāyone kāyapaṇun hovāmān ek paṇ apavād nathī, kāraṇ
Page 15 of 256
PDF/HTML Page 55 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
मूर्तत्वादविभाज्यानां सावयवत्वकल्पनमन्याय्यम् । दृश्यत एवाविभाज्येऽपि विहायसीदं घटाकाशमिदमघटाकाशमिति विभागकल्पनम् । यदि तत्र विभागो न कल्पेत तदा यदेव घटाकाशं तदेवाघटाकाशं स्यात् । न च तदिष्टम् । ततः कालाणुभ्योऽन्यत्र सर्वेषां कायत्वाख्यं सावयवत्वमवसेयम् । त्रैलोक्यरूपेण निष्पन्नत्वमपि तेषामस्ति- कायत्वसाधनपरमुपन्यस्तम् । तथाच — त्रयाणामूर्ध्वाऽधोमध्यलोकानामुत्पादव्ययध्रौव्यवन्त- स्तद्विशेषात्मका भावा भवन्तस्तेषां मूलपदार्थानां गुणपर्याययोगपूर्वकमस्तित्वं साधयन्ति । अनुमीयते च धर्माधर्माकाशानां प्रत्येकमूर्ध्वाऽधोमध्यलोकविभागरूपेण परिणमनात्कायत्वाख्यं सावयवत्वम् । जीवानामपि प्रत्येकमूर्ध्वाधोमध्यलोकविभागरूपेण evī āshaṅkā karavī yogya nathī ke pudgal sivāyanā padārtho amūrtapaṇāne līdhe 1avibhājya hovāthī temanā sāvayavapaṇānī kalpanā nyāyaviruddha (geravājabī) chhe. ākāsh avibhājya hovā chhatān temān ‘ā ghaṭākāsh chhe, ā aghaṭākāsh (athavā paṭākāsh) chhe’ evī vibhāgakalpanā jovāmān āve chhe ja. jo tyān (kathañchit) vibhāg na kalpavāmān āve to je ghaṭākāsh chhe te ja (sarvathā) aghaṭākāsh thāy; ane te to iṣhṭa (mānya) nathī. māṭe kāḷāṇuo sivāy bījā badhāne viṣhe kāyatva nāmanun sāvayavapaṇun nakkī karavun.
temanun je traṇ lokarūpe niṣhpannapaṇun (-rachāvun) kahyun te paṇ temanun astikāyapaṇun (-astipaṇun tathā kāyapaṇun) siddha karavānā sādhan tarīke kahyun chhe. te ā pramāṇeḥ —
(1) ūrdhva-adho-madhya traṇ lokanā utpād-vyay-dhrauvyavāḷā bhāvo — ke jeo traṇ lokanā visheṣhasvarūp chhe teo — bhavatā thakā (pariṇamatā thakā) temanā mūḷ padārthonun guṇaparyāyayukta astitva siddha kare chhe. (traṇ lokanā bhāvo sadāy kathañchit sadrash rahe chhe ane kathañchit palaṭāyā kare chhe te em siddha kare chhe ke traṇ lokanā mūḷ padārtho kathañchit sadrash rahe chhe ane kathañchit palaṭāyā kare chhe arthāt te mūḷ padārthone utpād- vyay-dhrauvyavāḷun athavā guṇaparyāyavāḷun astitva chhe.)
(2) vaḷī dharma, adharma ane ākāsh — e pratyek padārtha ūrdhva-adho-madhya evā lokanā (traṇ) 2vibhāgarūpe pariṇat hovāthī temane kāyatva nāmanun sāvayavapaṇun chhe em anumān karī shakāy chhe. darek jīvane paṇ ūrdhva-adho-madhya evā lokanā (traṇ) 1. avibhājya=jenā vibhāg na karī shakāy evā. 2. jo lokanā ūrdhva, adhaḥ ane madhya evā traṇ bhāg chhe to pachhī ‘ā ūrdhvalokano ākāshabhāg
Page 16 of 256
PDF/HTML Page 56 of 296
single page version
16
परिणमनाल्लोकपूरणावस्थाव्यवस्थितव्यक्तेस्सदा सन्निहितशक्तेस्तदनुमीयत एव । पुद्गला- नामप्यूर्ध्वाधोमध्यलोकविभागरूपपरिणतमहास्कन्धत्वप्राप्तिव्यक्तिशक्ति योगित्वात्तथाविधा सावयव- त्वसिद्धिरस्त्येवेति ।।५।।
अत्र पञ्चास्तिकायानां कालस्य च द्रव्यत्वमुक्त म् । vibhāgarūpe pariṇat +lokapūraṇ avasthārūp vyaktinī shaktino sadā sadbhāv hovāthī jīvone paṇ kāyatva nāmanun sāvayavapaṇun chhe em anumān karī ja shakāy chhe. pudgalo paṇ ūrdhva-adho-madhya evā lokanā (traṇ) vibhāgarūpe pariṇat mahāskandhapaṇānī prāptinī vyaktivāḷān athavā shaktivāḷān hovāthī temane paṇ tevī (kāyatva nāmanī) sāvayavapaṇānī siddhi chhe ja. 5.
anvayārthaḥ — [त्रैकालिकभावपरिणताः] je traṇ kāḷanā bhāvarūpe pariṇame chhe tem ja [नित्याः] nitya chhe [ते च एव अस्तिकायाः] evā te ja astikāyo, [परिवर्तनलिङ्गसंयुक्ताः] parivartanaliṅg (kāḷ) sahit, [द्रव्यभावं गच्छन्ति] dravyapaṇāne pāme chhe (arthāt te chhaye dravyo chhe).
+lokapūraṇ=lokavyāpī. [kevaḷasamudghāt vakhate jīvane trilokavyāpī avasthā thāy chhe. te vakhate ‘ā
em vibhāg karī shakāy chhe. āvī trilokavyāpī avasthānī shakti to jīvomān sadāy chhe tethī
jīvo sadā sāvayav arthāt kāyatvavāḷā chhe em siddha thāy chhe.]
Page 17 of 256
PDF/HTML Page 57 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
द्रव्याणि हि सहक्रमभुवां गुणपर्यायाणामनन्यतयाधारभूतानि भवन्ति । ततो वृत्तवर्तमानवर्तिष्यमाणानां भावानां पर्यायाणां स्वरूपेण परिणतत्वादस्तिकायानां परिवर्तन- लिङ्गस्य कालस्य चास्ति द्रव्यत्वम् । न च तेषां भूतभवद्भविष्यद्भावात्मना परिणममाना- नामनित्यत्वम्, यतस्ते भूतभवद्भविष्यद्भावावस्थास्वपि प्रतिनियतस्वरूपापरित्यागान्नित्या एव । अत्र कालः पुद्गलादिपरिवर्तनहेतुत्वात्पुद्गलादिपरिवर्तनगम्यमानपर्यायत्वाच्चास्तिकायेष्वन्तर्भावार्थं स परिवर्तनलिङ्ग इत्युक्त इति ।।६।।
dravyo kharekhar sahabhāvī guṇone tathā kramabhāvī paryāyone 1ananyapaṇe ādhārabhūt chhe. tethī vartī chūkelā, vartatā ane bhaviṣhyamān vartanārā bhāvonā — paryāyonā svarūpe pariṇamatā hovāne līdhe (pāñch) astikāyo ane 2parivartanaliṅg kāḷ (te chhaye) dravyo chhe. bhūt, vartamān ne bhāvī bhāvosvarūpe pariṇamatā hovāthī teo kāī anitya nathī, kāraṇ ke bhūt, vartamān ne bhāvī bhāvarūp avasthāomān paṇ pratiniyat (-potapotānā nishchit) svarūpane nahi chhoḍatā hovāthī teo nitya ja chhe.
ahīn kāḷ pudgalādinā parivartanano hetu hovāthī tem ja pudgalādinā parivartan dvārā tenā paryāyo gamya thatā (jaṇātā) hovāthī, teno astikāyomān samāvesh karavā arthe, tene ‘3parivartanaliṅg’ kahyo chhe. [pudgalādi astikāyonun varṇan karatān temanun parivartan (pariṇaman) varṇavavun joīe ane temanun parivartan varṇavatān te parivartanamān nimittabhūt padārthane (kāḷane) athavā te parivartan dvārā jenā paryāyo vyakta thāy chhe te padārthane (kāḷane) varṇavavo asthāne na gaṇāy. ā rīte pañchāstikāyanā varṇananī andar kāḷanā varṇanano samāvesh karavo anuchit nathī em darshāvavā arthe ā gāthāsūtramān kāḷ māṭe ‘parivartanaliṅg’ shabda vāparyo chhe.] 6. 1. ananyapaṇe=abhinnapaṇe. [jem agni ādhār chhe ane uṣhṇatā ādhey chhe chhatān teo abhinna
chhe, tem dravya ādhār chhe ane guṇaparyāyo ādhey chhe chhatān teo abhinna chhe.] 2. parivartanaliṅg=pudgalādinun parivartan jenun liṅg chhe te; pudgalādinā pariṇaman dvārā je jaṇāy
chhe te. (liṅg=chihna; sūchak; gamak; gamya karāvanār; jaṇāvanār; oḷakhāvanār.) 3. (1) jo pudgalādinun parivartan thāy chhe to tenun koī nimitta hovun joīe — em parivartanarūpī chihna
kāḷ ‘parivartanaliṅg’ chhe. (2) vaḷī pudgalādinā parivartan dvārā kāḷanā paryāyo ( – ‘thoḍo vakhat’,
‘ghaṇo vakhat’ evī kāḷanī avasthāo) gamya thāy chhe tethī paṇ kāḷ ‘parivartanaliṅg’ chhe. pt.. 3
Page 18 of 256
PDF/HTML Page 58 of 296
single page version
18
च जीवकर्मणोर्व्यवहारनयादेशादेकत्वेऽपि परस्परस्वरूपोपादानमिति ।।७।।
anvayārthaḥ — [अन्योऽन्यं प्रविशन्ति] teo ekabījāmān pravesh kare chhe, [अन्योऽन्यस्य] anyonya [अवकाशम् ददन्ति] avakāsh āpe chhe, [मिलन्ति] paraspar (kṣhīranīravat) maḷī jāy chhe, [अपि च] topaṇ [नित्यं] sadā [स्वकं स्वभावं] potapotānā svabhāvane [न विजहन्ति] chhoḍatān nathī.
ṭīkāḥ — ahīn chha dravyone paraspar atyant *saṅkar hovā chhatān teo pratiniyat (-potapotānā nishchit) svarūpathī chyut thatān nathī em kahyun chhe.
tethī ja (-potapotānā svabhāvathī chyut nahi thatān hovāthī ja), pariṇāmavāḷān hovā chhatān paṇ, teo nitya chhe em pūrve (chhaṭhṭhī gāthāmān) kahyun hatun; ane tethī ja teo ekapaṇun pāmatān nathī, ane joke jīv tathā karmane vyavahāranayanā kathanathī ekapaṇun (kahevāmān āve) chhe topaṇ teo (jīv tathā karma) ekabījānā svarūpane grahatān nathī. 7.
Page 19 of 256
PDF/HTML Page 59 of 296
single page version
kahānajainashāstramāḷā ]
वा विद्यमानमात्रं वस्तु । सर्वथा नित्यस्य वस्तुनस्तत्त्वतः क्रमभुवां भावानामभावात्कुतो विकारवत्त्वम् । सर्वथा क्षणिकस्य च तत्त्वतः प्रत्यभिज्ञानाभावात् कुत एकसन्तानत्वम् । ततः प्रत्यभिज्ञानहेतुभूतेन केनचित्स्वरूपेण ध्रौव्यमालम्ब्यमानं काभ्यांचित्क्रमप्रवृत्ताभ्यां स्वरूपाभ्यां प्रलीयमानमुपजायमानं चैककालमेव परमार्थतस्त्रितयीमवस्थां बिभ्राणं वस्तु सदवबोध्यम् । अत एव सत्ताप्युत्पादव्ययध्रौव्यात्मिकाऽवबोद्धव्या, भावभाववतोः कथञ्चिदेकस्वरूपत्वात् । सा च
anvayārthaḥ — [सत्ता] sattā [भङ्गोत्पादध्रौव्यात्मिका] utpādavyayadhrauvyātmak, [एका] ek, [सर्वपदार्था] sarvapadārthasthit, [सविश्वरूपा] savishvarūp, [अनन्तपर्याया] anantaparyāyamay ane [सप्रतिपक्षा] sapratipakṣha [भवति] chhe.
sarvathā nitya vastune kharekhar kramabhāvī bhāvono abhāv thavāthī vikār (-pheraphār, pariṇām) kyāthī thāy? ane sarvathā kṣhaṇik vastune viṣhe kharekhar 2pratyabhignānano abhāv thavāthī ekapravāhapaṇun kyāthī rahe? māṭe pratyabhignānanā hetubhūt koī svarūpathī dhruv rahetī ane koī be kramavartī svarūpothī naṣhṭa thatī ne ūpajatī — e rīte ek ja kāḷe paramārthe trevaḍī (traṇ anshavāḷī) avasthāne dharatī vastu sat jāṇavī. tethī ja ‘sattā’ paṇ ‘utpādavyayadhrauvyātmak (trilakṣhaṇā) jāṇavī, kāraṇ ke 3bhāv ane bhāvavānanun kathañchit ek svarūp hoy chhe. vaḷī te (sattā) ‘ek’ chhe, kāraṇ ke te 1. sattva=satpaṇun; hayātapaṇun; vidyamānapaṇun; hayātano bhāv; ‘chhe’ evo bhāv. 2. vastu sarvathā kṣhaṇik hoy to ‘je pūrve jovāmān (-jāṇavāmān) āvī hatī te ja ā vastu chhe’
evun gnān na thaī shake. 3. sattā bhāv chhe ane vastu bhāvavān chhe.
Page 20 of 256
PDF/HTML Page 60 of 296
single page version
20
त्रिलक्षणस्य समस्तस्यापि वस्तुविस्तारस्य साद्रश्यसूचकत्वादेका । सर्वपदार्थस्थिता च त्रिलक्षणस्य सदित्यभिधानस्य सदिति प्रत्ययस्य च सर्वपदार्थेषु तन्मूलस्यैवोपलम्भात् । सविश्वरूपा च विश्वस्य समस्तवस्तुविस्तारस्यापि रूपैस्त्रिलक्षणैः स्वभावैः सह वर्तमानत्वात् । अनन्तपर्याया चानन्ताभिर्द्रव्यपर्यायव्यक्ति भिस्त्रिलक्षणाभिः परिगम्यमानत्वात् । एवंभूतापि सा न खलु निरंकुशा किन्तु सप्रतिपक्षा । प्रतिपक्षो ह्यसत्ता सत्तायाः, अत्रिलक्षणत्वं त्रिलक्षणायाः, अनेकत्वमेकस्याः, एकपदार्थस्थितत्वं सर्वपदार्थस्थितायाः, एकरूपत्वं सविश्वरूपायाः, एकपर्यायत्वमनन्तपर्यायाया इति । द्विविधा हि सत्ता — महासत्ता- trilakṣhaṇavāḷā samasta vastuvistāranun sādrashya sūchave chhe. vaḷī te (sattā) ‘sarvapadārthasthit’ chhe, kāraṇ ke tenā kāraṇe ja (-sattāne līdhe ja) sarva padārthomān trilakṣhaṇanī (-utpādavyayadhrauvyanī), ‘sat’ evā kathananī ane ‘sat’ evī pratītinī upalabdhi thāy chhe. vaḷī te (sattā) ‘savishvarūp’ chhe, kāraṇ ke te vishvanān rūpo sahit arthāt samasta vastuvistāranā trilakṣhaṇavāḷā svabhāvo sahit varte chhe. vaḷī te (sattā) ‘anantaparyāyamay’ chhe, kāraṇ ke te trilakṣhaṇavāḷī anant dravyaparyāyarūp vyaktiothī vyāpta chhe. (ā pramāṇe 1sāmānya-visheṣhātmak sattānun tenā sāmānya paḍakhānī apekṣhāe arthāt mahāsattārūp paḍakhānī apekṣhāe varṇan thayun.)
āvī hovā chhatān te kharekhar 2niraṅkush nathī parantu 3sapratipakṣha chhe. (1) sattāne asattā pratipakṣha chhe; (2) trilakṣhaṇāne atrilakṣhaṇapaṇun pratipakṣha chhe; (3) ekane anekapaṇun pratipakṣha chhe; (4) sarvapadārthasthitane ekapadārthasthitapaṇun pratipakṣha chhe; (5) savishvarūpane ekarūpapaṇun pratipakṣha chhe; (6) anantaparyāyamayane ekaparyāyamayapaṇun pratipakṣha chhe.
(uparyukta sapratipakṣhapaṇun spaṣhṭa samajāvavāmān āve chheḥ – ) sattā dvividh chheḥ mahāsattā ane avāntarasattā. temān, sarvapadārthasamūhamān vyāpanārī, sādrashyaastitvane 1. ahīn ‘sāmānyātmak’no artha ‘mahā’ samajavo ane ‘visheṣhātmak’no artha ‘avāntar’ samajavo.
sāmānya-visheṣhanā bījā artho ahīn na samajavā. 2. niraṅkush=aṅkush vinānī; viruddha pakṣha vinānī; niḥpratipakṣha. [sāmānyavisheṣhātmak sattā upar varṇavī
3. sapratipakṣha=pratipakṣha sahit; vipakṣha sahit; viruddha pakṣha sahit.