kahānajainashāstramāḷā ]
सत्यघोषः पृष्टः — इदं कर्म त्वया१ कृतमिति । तेनोक्तं देव ! न करोमि, किं ममेद्दशं कर्तुं युज्यते ? ततोऽतिरुष्टेन तेन राज्ञा तस्य दण्डत्रयं कृतं । गोमयभृतं भाजनत्रयं भक्षय, मल्लमुष्टिघातत्रयं वा सहस्व, द्रव्यं वा सर्वं देहि । तेन च पर्यालोच्य गोमयं खादितुमारब्धं । तदशक्तेन मुष्टिघातः सहितुमारब्धः । तदशक्तेन द्रव्यं दातुमारब्धं । एवं दण्डत्रयमनुभूय मृत्वातिलोभवशाद्राजकीयभांडागारे२ अगंधनसर्पो जातः । तत्रापि मृत्वा दीर्घसंसारी जात इति द्वितीयाव्रतस्य ।
वत्सदृश कौशाम्बीपुरे राजा सिंहरथो राज्ञी विजया । तत्रैकश्चौरः कौटिल्येन तापसो sheṭh tarīke svīkāryo. arthāt tyāre teoe jāṇyun ke te pāgal nathī paṇ vaṇikaputra chhe.
pachhī rājāe satyaghoṣhane pūchhyun, ‘‘ten ā kārya karyun chhe?’’ teṇe kahyun, ‘‘dev! men karyun nathī. shun mane āvun karavun yogya chhe?’’ pachhī bahu gusse thayelā rājāe tene traṇ shikṣhāo karī.
‘‘1. traṇ thāḷī chhāṇanun bhramaṇ kar. 2. mallanā mukkāono mār sahan kar, athavā 3. sarva dhan āpī de.’’
teṇe vichār karīne pahelān chhāṇ khāvānun sharū karyun. te khāī nahi shakavāthī mukkā – mār sahan karavānun sharū karyun. te sahan nahi thavāthī dravya āpavun ārambhyun. tem karavā ashakta hovāthī teṇe chhāṇanun bhramaṇ karyun ane vaḷī mukkā – mār paṇ khādho.
e rīte traṇ shikṣhāo bhogavī te maraṇ pāmyo ane ati lobhanā līdhe rājānā bhāṇḍāgāramān aṅgadhan jātino sāp thayo. tyānthī paṇ marīne dīrgha sansārī thayo.
e pramāṇe dvitīy avratanī kathā chhe. 2. tāpas chorīne līdhe bahu duḥkh pāmyo.
vatsadeshamān kaushāmbī purīno rājā sinhastha hato. tenī rāṇīnun nām vijayā hatun. tyān १. त्वया कृतं किं न कृतमिति घ । २. अंगध घ ।