290 ]
प्रसाद्यं प्रसन्नं कार्यं । किं तत् ? मनः । कैः ? श्रुतैरागमवाक्यैः । कथंभूतैः ? अमृतैः अमृतोपमैः संसारदुःखसन्तापापनोदकैरित्यर्थः । किं कृत्वा ? हित्वा । किं तदित्याह — शोकमित्यादि । शोकं — इष्टवियोगे १तद्गुणशोचनं, भयं — क्षुत्पिपासादिपीडा- निमित्तमिहलोकादिभयं वा, अवसादं विषादं खेदं वा, क्लेदं स्नेहं, कालुष्यं क्वचि- द्विषये रागद्वेषपरिणतिं । न केवलं प्रागुक्तमेव अपि तु अरतिमपि अप्रसत्तिमपि । न केवलमेतदेव कृत्वा किन्तु उदीर्य च प्रकाश्य च । कं ? सत्त्वोत्साहं संल्लेखना- करणेऽकातरत्वं ।।१२६।।
इदानीं संल्लेखनां कुर्वाणस्याहारत्यागे क्रमं दर्शयन्नाह — chhoḍīne [च ] ane [सत्त्वोत्साहम् ] baḷ (dhairya) tathā utsāhane [उदीर्य ] pragaṭ karīne [अमृतैः ] amr̥ut samān [श्रुतैः ] shāstrothī [मनः ] man [प्रसाद्यम् ] prasanna karavun joīe.
ṭīkā : — ‘प्रसाद्यम्’ prasanna karavun joīe. shun te? ‘मनः’ man. shā vaḍe? ‘श्रुतैः’ shāstravachano vaḍe. kevān (vachano)? ‘अमृतैः’ amr̥ut samān arthāt sansāranān duḥkh – santāpane dūr karanār (vachano vaḍe). shun karīne? ‘हित्वा’ chhoḍīne. shun (chhoḍīne)? te kahe chhe — ‘शोकमित्यादि’ शोकं iṣhṭanā (priyavastunā) viyogamān tenā guṇ sambandhī vāramvār chintavan karavun, भयं – kṣhudhā – tr̥uṣhādinī pīḍā nimitte ā lokādimān bhay, ‘अवसादं’ viṣhād athavā khed, क्लेदं sneh, कालुष्यं koī vakhate viṣhayamān rāg – dveṣharūp pariṇati, kevaḷ pūrve kahyān eṭalān ja nahi, parantu ‘अरतिमपि arati – aprasakti (aprem) paṇ – e badhānne chhoḍīne. kevaḷ eṭalun ja karīne nahi, parantu उदीर्य pragaṭ karīne. shun? ‘सत्त्वोत्साहम्’ sanllekhanā karavāmān akāyaratā (nirbhayatā).
bhāvārtha : — shok, bhay, viṣhād, sneh, rāg – dveṣh ane apremane chhoḍīne tathā baḷ ane utsāh vadhārīne amr̥ut samān sukhakārak tathā sansāranān duḥkh ane santāpane dūr karanār shāstravachano dvārā manane prasanna karavun joīe. tathā sanllekhanā karavāmān kāyaratā lāvavī joīe nahi. 126.
have sanllekhanā karanārane āhār tyāgano kram darshāvīne kahe chhe — १. तद्गुणानुशोचनं घ ।